Atvērtas vai aizvērtas guļamistabas durvis nakts laikā – tas ir viens no tiem mazajiem ieradumiem, kas mēdz radīt diskusijas gandrīz katrā mājā.
Daudziem no mums tā ir vienkārši gadiem izveidojusies rutīna: viens nevar iemigt, ja durvis nav ciet, bet otram tieši atvērta telpa sniedz nepieciešamo mieru. Izrādās, ka aiz šīs vienkāršās darbības slēpjas vesela virkne sadzīvisku faktoru – no tā, cik klusi mēs jūtamies, līdz tam, kā mēs uztveram savu privāto telpu. Galu galā katrs variants piedāvā savu komforta līmeni, un tieši detaļas nosaka to, cik patīkama būs mūsu atpūta.
Gaisa sajūta un telpas mājīgums
Daudzi izvēlas atstāt durvis vaļā tieši tāpēc, ka tas telpai liek izskatīties plašākai un “elpojošākai”. Ja guļamistaba ir neliela, aizvērtas durvis var radīt sajūtu, ka gaiss tajā ātrāk kļūst stāvošs. Mērījumi parasti apstiprina to, ko mēs jūtam intuitīvi – pie atvērtām durvīm gaisa cirkulācija starp telpām ir labāka, un no rīta istabā ir patīkamāka atmosfēra. Tas palīdz izvairīties no tās smagās sajūtas, kas reizēm rodas, kad telpa visu nakti bijusi pilnībā noslēgta.
Tajā pašā laikā ir vērts atcerēties, ka atvērtas durvis nav vienīgais veids, kā rūpēties par gaisotni. Patiesu spirgtumu telpā vislabāk ienes vienkārša izvēdināšana pirms gulētiešanas. Ja istabā ir par karstu vai gaiss šķiet pārāk sauss, neliels vēsums no koridora var palīdzēt, taču tas nekad neaizstās to dabisko svaigumu, ko sniedz atvērts logs. Tāpēc tie, kuriem patīk aizvērtas durvis, bieži vien vienkārši rūpīgāk izvēlas brīdi telpas vēdināšanai.
Klusums un pasargātība no mājas trokšņiem
Aizvērtas durvis parasti ir to cilvēku izvēle, kuriem ir svarīgs pilnīgs miers. Pat ja mājās valda klusums, naktī katra skaņa šķiet skaļāka. Ledusskapja dūkšana virtuvē, pulksteņa tikšķēšana vai pat mājdzīvnieka soļi citā istabā caur atvērtām durvīm nonāk tieši guļamistabā. Šādos brīžos aizvērtas durvis kalpo kā barjera, kas palīdz radīt klusu “mierīgo zonu”, kurā nekas netraucē atslēgties no dienas kņadas.
Arī gaisma spēlē lielu lomu tajā, kā mēs izguļamies. Pat neliels gaismas stars no koridora naktslampas vai displeja citā telpā var neapzināti piesaistīt uzmanību un traucēt pilnvērtīgi atpūsties. Izvēloties aizvērtas durvis, mēs varam labāk kontrolēt to, cik tumša un klusa ir mūsu vide. Tas palīdz radīt tādu kā drošu patvērumu, kurā mēs paši nosakām visus noteikumus, lai nekas no ārpuses neiztraucētu mūsu mieru.
Ko mūsu izvēle stāsta par mājas dzīvi
Interesanti paskatīties, kāpēc mēs vispār veicam šādu izvēli. Cilvēki, kuri guļ pie atvērtām durvīm, bieži vien vēlas saglabāt sajūtu, ka viņi kontrolē situāciju visā mājā. Tas īpaši raksturīgs ģimenēm – vēlme dzirdēt, vai bērni guļ mierīgi vai vai mājdzīvnieki nerīko nakts ballīti, sniedz zināmu mieru. Šāda atvērtība liecina par to, ka māja tiek uztverta kā vienota un kopīga telpa, kurā nekas netiek slēpts.
No otras puses, aizvērtas durvis vairāk saistās ar personīgo robežu vilkšanu. Tas ir veids, kā pateikt sev, ka diena ir beigusies un tagad ir laiks tikai sev. Tas palīdz labāk norobežoties no darba vai citiem pienākumiem, radot skaidru atdalījumu starp dzīvojamo zonu un vietu, kas paredzēta atpūtai. Šis ieradums parasti nav nejaušs, bet gan nepieciešamība pēc pilnīgas izolācijas, lai sakārtotu savas domas un mierīgi iemigtu.
Kā izvēlēties sev piemērotāko variantu
Galu galā nav vienas receptes, kas derētu visiem, jo katra mājokļa plānojums un iemītnieku paradumi ir atšķirīgi. Svarīgākais ir tas, kā jūs jūtaties tieši savā guļamistabā. Ja aizvērtā istabā gaiss šķiet par smagu, iespējams, ir vērts eksperimentēt ar pavisam nedaudz pavērtām durvīm. Savukārt, ja katrs troksnis liek sarauties, aizvērtas durvis var būt vienīgais veids, kā tiešām atpūsties.
Mūsu labsajūta sastāv no daudziem sīkumiem, un durvju pozīcija ir tikai viens no tiem. Nebaidieties mainīt savu rutīnu, ja jūtat, ka esošā vairs nesniedz vajadzīgo komfortu. Galvenais mērķis ir radīt tādu vidi, kurā katrs var justies ērti, nepiespiesti un droši, neatkarīgi no tā, vai durvis ir plaši vaļā vai cieši ciet.
